Ekonomisti sagaida, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās samazināt procentu likmes, cenšoties līdz 2025. gada vidum sasniegt 2%. Lagardas uzsvars uz inflācijas lejupvērstiem riskiem un vāju izaugsmi liecina par tālāku mīkstināšanu.
Ekonomisti un tirgus analītiķi kopumā ir vienisprātis, ka ECB pārskatāmā nākotnē turpinās samazināt procentu likmes katrā sanāksmē pēc ceturtdienas lēmuma samazināt likmes par 25 bāzes punktiem.
Bank of America Eiropas ekonomists Rubens Segura-Kajuela uzsvēra Lagardas komentāru toni, īpaši pievēršot uzmanību inflācijas lejupvērstajiem riskiem. “Fakts, ka Lagarda mums teica, ka inflācijai ir vairāk lejupvērstu nekā augšupvērstu risku, ir daudz nozīmīgāks,” viņš teica.
Viņš piebilda, ka tas nepārprotami “atstāj plaši atvērtas durvis atpakaļejošu samazinājumu veikšanai”, norādot, ka dezinflācijas process norit veiksmīgi.
Segura-Kajuela sagaida, ka likmes tiks samazinātas katrā ECB sanāksmē, līdz noguldījumu iespējas likme līdz 2025. gada jūnijam sasniegs 2%, kam sekos divi ceturkšņa samazinājumi, lai līdz 2025. gada decembrim to samazinātu līdz 1,5%. Viņš uzskata, ka 2024. gada decembris ir kritiskais brīdis, ja līdz tam nenotiks būtiski satricinājumi.
ECB politiku nosaka lejupvērsti izaugsmes riski
ING globālās makroekonomiskās politikas nodaļas vadītājs Karstens Brzeski pauda līdzīgu viedokli par ECB bažām saistībā ar eirozonas tautsaimniecības perspektīvām. “ECB ir kļuvusi daudz bažīgāka par eirozonas izaugsmes perspektīvām un inflācijas mērķa nesasniegšanas risku,” norādīja Brzeski.
Viņš uzskata, ka ECB turpinās samazināt likmes, kamēr vien nenotiks būtiska ekonomiskās aktivitātes vai inflācijas spiediena atveseļošanās, liecinot par ilgstošu monetārās politikas mīkstināšanas periodu. “Izskatās, ka tās mērķis ir pēc iespējas ātrāk samazināt procentu likmes līdz neitrālam līmenim,” sacīja Brzeski.
Danske Bank analītiķi arī izvirzīja jautājumus par to, cik ilgi ECB var saglabāt ierobežojošo politikas nostāju. Viņuprāt, ECB, visticamāk, līdz 2025. gada beigām samazinās likmes tikai līdz 2%, kas kopumā tiek uzskatīts par neitrālu līmeni. Tomēr viņi atzina, ka pastāv risks, ka ECB varētu būt spiesta pazemināt likmes zem 2%, un pašlaik tirgi šādu iespēju novērtē 40% apmērā.
Goldman Sachs ekonomisti Svens Jari Stēns un Aleksandrs Stots decembrī paredz vēl vienu likmju samazinājumu, uzskatot, ka samazinājums par 25 bāzes punktiem ir “ļoti iespējams”.
Viņi norādīja uz nesenajiem vājākiem tautsaimniecības datiem kā pamatojumu turpmākai likmju samazināšanai, apgalvojot, ka ECB, visticamāk, katrā sanāksmē samazinās likmes par 25 bāzes punktiem, līdz 2025. gada vidū tās sasniegs 2%.
Tomēr viņi brīdināja par iespējamiem savas prognozes negatīviem riskiem, norādot, ka ECB varētu vēl vairāk samazināt likmes, ja dati turpinās pasliktināties.
BBVA analītiķi Alehandro Kuadrado un Roberto Kobo uzstāja nedaudz piesardzīgāku toni, norādot uz faktoriem, kas varētu ierobežot ECB agresivitāti. “Mēs sagaidām, ka gan kopējā, gan pamatinflācija paātrināsies bāzes efektu, izejvielu cenu un valūtas kursa faktoru ietekmē,” viņi norādīja.
Tam vajadzētu atturēt ECB no pārāk agresīvas procentu likmju samazināšanas, ja vien nebūs būtisku negatīvu satricinājumu tautsaimniecības izaugsmē.